Sidebar

 Laikā, kad BMX braucēji lej sviedrus svaru zālē gatavojoties jaunajai sacensību sezonai, Latvijas Riteņbraukšanas federācija uz interviju aicināja Miku Dāvidu Strazdiņu. “Tālava/ VBSS” sportists šajā gadā izcīnīja bronzas medaļu pasaules junioru čempionātā. Sarunā talantīgais sportists stāsta par aizvadītā gada spilgtākajiem mirkļiem, pieredzi UCI treniņu centrā, melno darbu treniņos, gaidāmo iespēju startēt Eiropas čempionātā savu draugu priekšā, kā arī citām interesantām lietām. Foto: Sanda Tūtere.

 Aizvadītajā gadā saņēmi balvu kā Latvijas labākais jaunais riteņbraucējs. Kā uztvēri šādu atzinību?

  1. gads man sportiski izvērtās ļoti veiksmīgs. Bija prieks, ka mani rezultāti arī tika novērtēti ar šādu apbalvojumu.

Kuri ir spilgtākie mirkļi, kas palikuši atmiņā no aizvadītās sezonas?

Pie spilgtākajiem mirkļiem viennozīmīgi ir jāmin pasaules čempionāts, kur spēju izcīnīt trešo vietu. Gribētu izcelt arī Baltijas jūras kausa izcīņas trešo posmu Helsinku trasē, kur man izdevās gūt triumfu junioru un elites konkurencē, apsteidzot arī Kristenu Krīgeru un vairākus citus elites braucējus.

Pastāti par uzsvariem treniņos pirms 2017. gada sezonas…

Līdz pavasara sākuma daļai ļoti liela loma tika pievērsta bāzes darba ielikšanai. Pietiekami daudz laiks tika veltīts šosejas riteņbraukšanas treniņu darbam. Liela nozīme bija paveiktajam darbam trenažieru zālē. Sezonas nozīmīgākajiem startiem – Eiropas un pasaules čempionātam – gatavojos UCI treniņu centrā Šveicē. Ja salīdzina gatavošanās procesu ar pirmo junioru gadu, otrajā tika palielināti apjomi un nāca klāt nelielas citas izmaiņas niansēs.

Kādu mērķi sev bijis izvirzījis pirms iepriekšējās sezonas?

Es gribēju izcīnīt uzvaru Latvijas čempionātā, Eiropas čempionātā iekļūt labāko trijniekā, bet pasaules čempionātā tikt finālā. Pirmo mērķi izpildīju, otro neizdevās paveikt, jo piedzīvoju kritienu pusfinālā, kamēr pasaules čempionātā sākotnējo plānu paveicu ar uzviju. Esmu apmierināts arī izcīnīto otro vietu Eiropas kausa kopvērtējumā, lai arī pavisam tuvu bija arī uzvara.

Kādas bija galvenās atšķirības starp pirmo un otro junioru gadu?

Pirmajā junioru gadā nedaudz baidījos, jo jāsacenšas bija ar gadu vecākiem sportistiem. Nācās pierast pie lielā starta kalna. Piedzīvoju arī vairāk kritienus treniņos un sacensībās. Aizvadītajā sezonā jau jutos daudz labāk, ko apliecina rezultāti. Runājot par konkurenci, otrajā junioru gadā tā bija varbūt tikai nedaudz mazāka. Savā izaugsmē pielika mani vienaudži, kā arī sevi sekmīgi apliecināja vairāki jaunie.

Pastāsti vairāk par aizvadīto Eiropas kausa sezonu, kur sezonas sākumā tavi rezultāti bija ievērojami zemāki nekā turpinājumā…

Jau šī seriāla laikā, sapratu, ka man ir labas iespējas cīnīties par uzvaru kopvērtējumā. Pirms pēdējām kārtām arī biju līderis, tomēr Norvēģijas posmos nācās atkāpties uz otro vietu. Pietrūka vien viens punkts. Tomēr, neskatoties uz to, varu būt apmierināts, jo guvu četras uzvaras atsevišķos posmos, bija arī vairākas otrās un trešās vietas. Pirmajos posmos neizdevās sevi apliecināt. Bija jūtams, ka pietrūcis trases darbs, jo pie mums laika apstākļu dēļ nebija iespējas aizvadīt pilnvērtīgus treniņus tieši trasē. Lai vēl tālāk neatkristu no konkurentiem, nācās doties uz trasēm Rietumeiropā, kur laika apstākļi bija parocīgāki.

Cik lielu atbalstu tev aizvadītajā gadā sniegusi “Thrill Factory” komanda?

Saņēmu ļoti nozīmīgu atbalstu, kas sekmēja manus rezultātus sezonas laikā. Bija iespēja dzīvot pie šīs komandas vadītāja Beļģijā, kurš ļoti daudz palīdzēja. Tiku pie iespējas trenēties dažādās trasēs. Tika nodrošināts transports, labi dzīvošanas un ēšanas apstākļi, kā arī nepieciešamais inventārs.

Pastāsti kā nonāci pie iespējas sezonas nozīmīgākajiem startiem gatavoties UCI treniņu centrā…

16 gadu vecumā man pavērās iespēja piedalīties UCI treniņu centra atlases testos. Divu nedēļu garās nometnes laikā tika izvēlēti daži sportisti, kuri 2017. gadā tika pie iespējas sagatavošanās procesu aizvadīt šajā centrā. Spēju sevi pierādīt un biju to sportistu vidū, kas tika izvēlēti.

Kā atceries šeit pavadīto laiku?

Noteikti tas man palīdzēja sagatavoties kā Eiropas, tā arī pasaules čempionātiem. Nācās gan saskarties ar rutīnu, jo režīms bija ļoti stingrs. Pirms un pēc treniņiem nebija iespējas neko citu darīt kā vien atpūsties pēc smaga darba. Treniņu darbs tika veidots nedaudz savādāk nekā pie mums Latvijā. Atšķīrās treniņu metodika, arī trasē uzdevumi bija citādāki. Protams, bija lietas ko jau labi zināju, jo tās treniņos tika pielietotas arī Latvijā.

Vai ieteiktu arī citiem Latvijas jauniešiem cīnīties par iespēju iekļūt UCI treniņu centra BMX nometnē?

Jā, tā ir laba iespēja un lieliska pieredze. Nometnes laikā ir iespēja apgūt daudz jaunas lietas, kas palīdzēs tālāk sacensībās. Protams, jārēķinās ar smagu darbu treniņos un stingro režīmu. Nometni atcerēšos ar pozitīvām emocijām, tā man bija ļoti noderīga.

Eiropas čempionāts šogad notika Francijas pilsētas Bordro centrā īpaši izveidotā trasē. Cik parocīga tavām labākajām īpašībām bija šī trase?

Trase man ļoti patika, jo bija gara pirmā taisne, kas parocīga manām sportista īpašībām. Sacensībās problēmas radīja tas, ka priekšbraucienos neizdevās stabili braucieni, tādējādi ceturtdaļfinālā un pusfinālā nācās startēt no neparocīgiem celiņiem. Nācās braukt no ārmalas. Lai arī daļēji izdevās tikt galā ar šo situāciju, tomēr visu izjauca kritiens pusfinālā.

Kā izveidojās šis kritiens, kas pārvilka svītru tavām cerībām uz godalgu?

Trases laikā man izdevās stabili izkarot vietu labāko četriniekā. Braucu ceturtajā pozīcijā, tomēr beigu daļā manī radās vēlme pacīnīties par trešo vietu. Uzbruku konkurentam, bet viņš ar savu elkoni uzsita pa mana velosipēda stūri. Nācās izklipsēties un zaudēt uzņemto ritmu.

Pēc neilga laika devies uz ASV, kur piedalījies visu laiku vērienīgākajā pasaules čempionātā. Kā pagāja aklimatizācijas process un trases apgūšana?

ASV ieradāmies vienu nedēļu pirms sacensību sākuma. Ar aklimatizāciju nebija lielu problēmu, tomēr nācās cīnīties ar sevi un pašu trasi. Treniņos neizdevās veiksmīgi starti, kas raisīja bažas un neticību par labu rezultātu pirms sacensībām. Tomēr, jo tuvāk nāca starta diena, jo mana pārliecība un sniegums uzlabojās. Arī līdzjutēji bija ļoti, ļoti daudz. Lieliska atmosfēra. Iespējams tieši lielā ažiotāža ap šo čempionātu arī raisīja vēl lielāku uztraukumu manī.

Pastāsti par saviem sacensību braucieniem līdz lielajam finālam. Vai viss gāja pēc plāna…

Sacensību laikā pūta spēcīgs vējš, kas ne tikai man, bet arī citiem radīja nopietnus pārbaudījumus. Līdz galam neizdevās tikai viens priekšbrauciens, kur paliku otrais. Ceturtdaļfinālā otrajā taisnē acīs bija tik spilgta saule, kad virāžu nācās veikt uz dullo. Viss par laimi beidzās ļoti veiksmīgi un sekmīgi iekļuvu pusfinālā.

Ņemot vērā visu, kā bija gājis līdz sacensību sākumam, iekļūšana finālā tev bija pārsteigums?

Jā, tas bija pārsteigums. Treniņbraucienos pazaudēju pārliecību, jo nejutos savā ādā. Sākotnējais mērķis, kā jau iepriekš teicu, gan bija fināls.

Kas darījās tavā galvā pirms finālbrauciena, stāvot pie starta barjeras?

Pirms paša starta es jutos ļoti mierīgs. Darīju tās pašas lietas ko biju veicis iepriekš jau vairāk nekā 15 gadus. Pašā braucienā bija iespējas pacelties vēl augstāk, tomēr to neizdevās paveikt. Skatoties video savu braucienu, redzēju, kur pazuda iespēja pacīnīties par uzvaru.

Ko tev pašam nozīmēja izcīnītā trešā vieta?

Tas raisīja neaprakstāmas sajūtas. Liels gandarījums par paveikto. Kad, kāpjot uz pjedestāla, skanēja mans un Latvijas vārds, biju neizsakāmi priecīgs un lepns par sasniegto. Pie manis nāca klāt cilvēki un lūdza manu sacensību kreklu.

Cik viegli vai grūti bija rast motivāciju startēt sacensībās pēc pasaules čempionāta?

Pēc atgriešanās no ASV vēlējos paņemt pauzi no startiem, ko arī izdarīju. Atgriešanās sezonas otrajā daļā neizdevās kā cerēts, jo sacensībās Latvijā piedzīvoju kritienu. Tomēr vēlāk sekmīgi aizvadīju trīs nāciju sacensības Nīderlandē, kurās guvu uzvaru junioru grupā, pārspējot arī pasaules junioru vicečempionu un ranga līderi Kevinu Van De Groendālu.

Latvijas čempionātā juniori startēja vienos braucienos ar elites vīriem. Kādi bija tavi uzdevumi šajās nozīmīgajās sacensībās?

Svarīgākais bija aizvadīt labus priekšbraucienus, lai sekmīgi kvalificētos finālam. To arī izdevās sekmīgi paveikt. Biju vienīgais juniors, kurš tika A finālā, tādējādi uzvaru jau biju guvis. Ļoti labi brauca arī Vladimirs Bolitiks, kuram tikai diskvalifikācija liedza iekļūt A finālā.

A fināls tev noslēdzās vēl pirms barjeras nokrišanas. Kas īsti notika?

Spēcīgi lija lietus un starta bloki bija ļoti slapji. Ļoti vēlējos iekļūt labāko trijniekā arī šajā braucienā, tādēļ ļoti lielu uzmanību vērsu uz laba starta paņemšanu. Kā atvilkos atpakaļ, tās izslīdēja priekšējais rats. Šīs bija vienas no trakākajām gada sacensībām, kam par iemeslu bija lietusgāzes.

Nosauc savus trumpjus BMX riteņbraukšanā?

Tā noteikti ir pirmā taisne. Spēju uzņemt ļoti labu ātrumu, īpaši garajās pirmajās taisnēs. Bez tam, esmu arī visai tehnisks braucējs. Spēks un tehnika ir lietas, kas man var dot panākumus. Šajā starpsezonas periodā ir jāturpina ļoti smagi strādāt treniņos, lai spēku un ātrumu uzlabotu vēl vairāk.

Kuras lietas aizvadītajā gadā vēl neizdevās kā gribētu?

Šeit jāmin pirmie divi minieni pēc starta. To var paveikt ar smagu un neatlaidīgu darbu svaru zālē. Tam klāt nāk arī eksplozivitātes attīstīšana.

Ko tu sagaidi no pirmā gada elites grupā?

Vēlos elites sacensībās startēt ar pārliecību par saviem spēkiem. Eiropas čempionātā mans mērķis ir iekļūt pusfinālā starp 16 labākajiem sportistiem. Grūts uzdevums būs kvalificēties pasaules čempionātam, tomēr arī to vēlos paveikt. Tāpat startēšu Pasaules kausa izcīņas posmos.

Vai karjeras laikā tu gribētu startēt ASV čempionāta posmos?

Jā, noteikti. Starp maniem mērķiem ir arī došanās uz ASV, kur saredzu iespēju sevi apliecināt. Latvijā laika apstākļi un pašreizējā infrastruktūra nav vienkārša, kas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ vēlos doties uz ASV.

Kuriem treneriem gribētu teikt lielu paldies par ieguldījumu tavā attīstībā?

Vēlos teikt paldies savam pašreizējam trenerim Olafam Lakučam, kurš ir sekmējis manus lielākos karjeras sasniegumus. UCI treniņu centrā ar mani strādāja treneris Tairons Džonss. Gribu teikt paldies arī saviem iepriekšējiem treneriem, tostarp Edžum Treimanim. Protams, nekas nebūtu iespējams bez maniem vecākiem, kuriem arī vēlos ļoti pateikties.

Ko tu vēlētos sasniegt BMX riteņbraukšanā?

Viens no maniem mērķiem ir kvalificēšanās Olimpiskajām spēlēm 2020. gadā. Noteikti vēlos ne tikai piedalīties, bet arī cīnīties par zelta medaļu.

Tu turpini mācības vidusskolas 12. klasē. Kāda ir skolotāju attieksme pret tavu režīmu un to, ka sacensību dēļ nākas kavēt mācības?

Skolotāji mani atbalsta. Reizēm gan, kad sanāk garāki izbraucieni uz sacensībām vai treniņnoemtnēm, skolotājas saka: “Atkal jau Mikus brauc prom!” Kad esmu prom no mājām, par skolu nesanāk tik daudz laika plānot. Tajā brīdī tas ir atstāts otrajā plānā aiz treniņiem. Protams, centīšos ar labām sekmēm šogad absolvēt skolu. Skaidrs, ka ir jāmācas un izglītība jāapgūst.

Vai tu plāno uzsākt studijas jau nākamajā mācību gadā?

Visdrīzāk, ka nē. Ieturēšu pauzi. Vēlos vairāk uzmanības veltīt treniņiem. Augstskolā būs grūtāk savienot abas lietas, tādēļ priekšroku došu sportam.

Sezonu noslēdzi uz patīkamas nots Helsinkos, kur triumfēji Baltijas jūras kausa noslēguma posmā. Kā atceries šīs sacensības?

Biju ļoti noguris. Trase gan bija man ļoti piemērota. Jutos tajā kā mājās. Šajā trasē startēju ceturto reizi, no kurām izcīnīju trīs uzvaras.  Vienmēr vēlos šeit atgriezties. Finālā jau no starta izvirzījos vadībā un savas pozīcijas ne Kristenam, ne Helvijam Babrim un citiem konkurentiem neatdevu.

  1. gadā Valmierā notiks Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā. Kā tu vērtē iespēju startēt tik nozīmīgās sacensībās savu skatītāju priekšā?

Tās būs ļoti nozīmīgas sacensības. Klāt būs visi mani draugi un ģimene. Savu skatītāju priekšā startēt ir liels gods un atbildība. Patiesi liels gandarījums, ka tik augsta līmeņa notikums gaidāms mājās.

Kāds būtu tavs novēlējums jaunajiem BMX riteņbraucējiem?

Noteikti nepazaudēt mīlestību pret BMX riteņbraukšanu. Svarīgi ir nepārtrenēties, jo tas ar laiku var izraisīt apnikumu. Svarīgi ir braukt ar prieku un soli pa solim virzīties uz priekšu. Sasniegumi nekur neizpaliks. Arī man ir bijuši pārdomu brīži. Tas notika šajā gadā Nīderlandē pēc neveiksmīgi aizvadītajiem Eiropas kausa posmiem, kuros neiekļuvu finālā. Es saņēmos un viss gāja uz labo pusi!

Atbalstītāji

monum logo
smscredit
zzk logo1
izm1
 lsfp
 lok
valstssportam
 

Sadarbības partneri

nutrend"
dtglogo 200
EveloStore logo png3
xsportsalfa
Compensa VIG Logo hires
 lvm

Starptautiskās organizācijas

 uec
 ucinew