Sidebar

Trešo sezonu pasaules prestižākajā šosejas riteņbraukšanas līmenī – pasaules tūrē – aizvada 27 gadus vecais carnikavietis Toms Skujiņš, kurš starpsezonā pievienojās spēcīgajai ASV komandai “Trek – Segafredo”. Tās sastāvā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents jau izcīnījis divas uzvaras. Toma nākamais pieturas punkts ir Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā. 

Pērn Tavu sezonu lielā mērā ietekmēja Kalifornijas tūres otrajā posmā gūtais atslēgas kaula lūzums. Vai šī kritiena sekas vēl izjūti?

Lielas sekas pēc tā nav palikušas. Plāksne, kas tika ielikta operācijā ir visai paliela. Staigājot ar mugursomu uz pleciem, jūtu, ka lence nedaudz iespiežas plāksnē.

Šī sezona Tev iesākās ļoti veiksmīgi, jo jau otrajā startā spēji izcīnīt uzvaru. Vai tas, ka jau janvārī spēji triumfēt tev bija pārsteigums?

Jā, tas bija neliels pārsteigums. Īpaši tādēļ, ka sagatavošanās process nebija ideāls. Velo treniņus sāku nedaudz vēlāk kā ierasts. Tomēr bija lieliskas emocijas, ka spēju sevi apliecināt jau tik ātri. Iespējas sevi apliecināt “Trek – Segafredo” tiek dotas vairāk nekā manā iepriekšējā pārstāvētajā vienībā. Jūtu, ka komanda man uzticas un saredz potenciālu. Ne reti mūsu komandā vairākiem braucējiem tiek dota iespēja sevi apliecināt un cīnīties par uzvaru. Tas ļauj izspēlēt savas kārtis dažādos scenārijos un paļauties vienam uz otru tieši pēdējos 20 kilometros, kad bieži vien risinās galvenie notikumi.

Uzvara Maljorkā nāca tieši pēc šāda scenārija…

Jā, tas bija ļoti spilgts piemērs tam. Komandas biedrs Mihaels Gogls bija atrāvienā tieši pirms manis. Kamēr viņš atradās vadībā, vadošajā sekotāju grupā bija atlikuši vien kādi 30 braucēji, bet starp tiem četri “Trek – Segafredo” vīri. Kad Mihaelu noķēra mēs bijām divi no komandas tobrīd līderu grupā. Nedaudz vēlāk jau man izdevās iegūt nelielu pārsvaru, kamēr komandas biedrs sniedza lielu taktisku palīdzību. Kamēr kāds centās mani noķert, viņš prata piebremzēt situāciju. Tas ļāva man savu pārsvaru palielināt.

Kā esi apmierināts ar savu sniegumu prestižajās Ardēnu klasikās?

Visumā esmu apmierināts, tomēr vēlējos individuāli gūt labākus rezultātus. Pēc smagās Basku tūres nedaudz apslimu, kas neļāva sasniegt pašu labāko pašsajūtu. Arī komanda kopumā vēlējās sasniegt labākus rezultātus, tomēr jāņem vērā, ka ne vienmēr viss ritēs pēc plāna.

Vai dienās, kad nejūties savā labākajā formā jau pirms starta informē komandu vadību, ka šajā dienā esi gatavs ziedoties tikai komandas interesēm?

Biežāk ir tādas situācijas, kad neesmu savā vislabākajā formā uz sacensībām. Mazāk dienas, kad tiešām jūtos lieliski. Ne tikai man, bet arī citiem profesionālajiem riteņbraucējiem bieži vien jau distances laikā nākas mainīt plānus, jo to koriģē pašsajūta. Arī ja mūsu līderis nejūtas ļoti labi, jāliek lietā plāns B, C vai vēl kāds. Rezultāts jāspēj sasniegt arī citādāk.

Pastāsti par taktisko plānu veidošanu pirms sacensībām un to laikā…

Komandas sporta direktoriem ir idejas jau pirms sacensībām. Arī paši braucēji iepazīstas ar sacensību scenārijiem iepriekšējos gados. Jau no sacensību rītā, ņemot vērā vēju, izmaiņas trasē vai rezultātu kopvērtējumā, kā arī citus aspektus, plāns tiek pieslīpēts līdz pat pēdējām niansēm. Tomēr arī tas nav galējs, jo sacensību laikā notiek daudz neparedzamu lietu, kā piemēram slēgta dzelzceļa pārbrauktuve, neparedzami laika apstākļi vai kritieni. Ar rāciju palīdzību sporta direktors nodod informāciju par izmaiņām plānā.

Ar kādām sajūtām sagaidīji sev gan reizē veiksmīgo, gan arī sāpīgo Kalifornijas tūri?

Šīs daudzdienu sacensības bija viens no maniem galvenajiem mērķiem pavasara periodā. Uz ASV devos jau laicīgi, lai padzīvotu un patrenētos augstkalnes apstākļos. Vēlējos atpūtināt galvu un ķermeni. Tas izrādījās viens no galvenajiem faktoriem tam, kādēļ tik labi jutos tad un jūtos arī vēl šobrīd.

Pieminēji gatavošanos augstkalnē. Cik posmi Kalifornijas tūrē bija jāveic tieši augstkalnes apstākļos?

Tikai viens posms bija tāds, kurā augstkalne spēlētu lielu lomu. Sākām no jūras līmeņa, bet uzbraucām līdz vairāk nekā 2000 metriem virs tā. Šajā posmā es arī ļoti labi jutos. Augstkalni treniņprocesā izmantoju jau kādus trīs gadus. To daru ne tikai priekš sacensībām augstkalnes apstākļos.

Trešajā posmā izcīnīji uzvaru, gūstot pirmo triumfu pasaules tūres sacensībās. Vērojot sacensības likās, ka kuru katru brīdi tevi panāks sekotāji, tomēr tas nenotika. Kas ļāva noturēties priekšā un uzvarēt?

Spēju ļoti labi sastrādāties ar otru atrāvienā esošo sportistu Šonu Benetu. Abi sapratām, ka, ja aizbrauksim līdz finišam nenoķerti, vismaz otrā vieta būs kabatā. Jāņem arī vērā, ka aiz mums ķērāju skaits nebija ļoti liels. Neviens nevēlējās lieki tērēt savus spēkus, uzņemoties iniciatīvu mūsu panākšanā. Pārsvars tiešām nebija ļoti liels un vairākkārt likās, ka nu gan tagad viss ir beidzies. Zināju, ka man ir ļoti mazas izredzes cīnīties par uzvaru grupas finiša spurtā, tādēļ darīju visu iespējamo, lai notikumi ritētu savādāk un scenārijs būtu interesantāks.

Kad tu noticēji uzvarai?

Tam noticēju pēdējā pauguriņā, kad līdz finišam atlika nedaudz vairāk nekā viens kilometrs. Zināju, ka atlikusī trases daļa vedīs no kalna lejup un tajā atgūt manis iegūto pārsvaru konkurentiem nebūs iespējams. Pie tam, kāpumā spēju atrauties arī no Beneta.

Atrāvienā tu iesaistījies arī vienīgajā augstkalnes posmā, tiekot panākts pēdējā lielajā kāpumā…

Tas bija viens no posmiem, uz kuru manas acis bija iedegušās. Pastāvēja cerība, ka šajā etapā atrāviens var izdzīvot līdz galam. Līderu vidū bijām divi no “Trek – Segafredo” komandas. Tikām diezgan tālu, tomēr pēdējais garais kāpums izrādījās par garu. Jau kalna pakājē es sapratu, ka mūsu līderu grupiņa līdz finišam tiks panākta, tādēļ par katru cenu necentos tērēt visus spēkus. Kad mūs panāca, iesēdos grupā un turējos tik ilgi cik spēju.

Tev Kalifornijas tūres kopvērtējumā izdevās savā īpašumā iegūt arī kalnu karaļa kreklu. Pastāsi cik lielu uzmanību pievērsi cīņai par šo trofeju?

Biju iekrājis kalnu karaļa punktus posmā, kurā uzvarēju. Gan es, gan mana komanda zināja, ka, ja spēšu iesaistītes atrāvienā arī augstkalnes posmā, man būs labas izredzes pacīnīties par kalnu karaļa kreklu. Kad tas izdevās, aktīvi cīnījos par kalnu starpfinišiem, lai iekrātu nepieciešamo pārsvaru.

Cik tev pašam personīgi un “Trek – Segafredo” komandai bija nozīmīgi izcīnīt šo kreklu?

Komandai tas varbūt nebija tik ļoti svarīgi. Ja tas būtu “Tour de France” kalnu karaļa krekls, kam tomēr ir cits kalibrs, uz to skatītos savādāk. Tajā pat laikā, kad bija redzams tas, ka es varu iegūt kalnu karaļa kreklu, neviens neteica, lai par to necīnos.

Nesen kā sekmīgi aizvadīji vienas no pasaule prestižākajām vienas nedēļas sacensībām – “Criterium du Dapuhine”. Kādas atziņas guvi pēc šī starta?

Šajās sacensībās man tika dota iespēja startēt pirmo reizi karjerā. Aplūkojot sacensību laikā veikto fizisko slodzi, secināju, ka šī bija man grūtākā nedēļa šajā sezonā. Tomēr, jutos ļoti labi. Tas apliecināja, ka esmu sasniedzis patiešām labu sportisko formu un būšu gatavs cīnīties arī par kādu no tituliem arī Latvijas čempionātā. Šī nedēļa Francijā izvērtās interesanta, bet reizē grūta. Četros posmos jau no paša starta sākām braukt augšā kalnā. Tas allaž padara sacensības grūtākas, jo sākuma daļā visiem ir daudz spēka. Notiek daudz atraušanās mēģinājumu, kas dienu visiem padara tikai smagāku. Manis pārstāvētajai komandai veiksmīgi izvērtās arī komandu brauciens, kurā startējot ar vienu sportistu mazāk nekā citām vienībām, izcīnījām sesto vietu. No visas šīs sacensību nedēļas tieši komandas brauciens deva vislielāko gandarījumu.

Velobraucienu noslēdzi ar respektablo 20. vietu vienā no smagākajiem kalnu posmiem…

Tā bija trešā diena pēc kārtas, kad jau no sākuma braucām pret kalnu. Mana pašsajūta no visiem šo sacensību posmiem bija vislabākā, tādēļ arī rezultāts izdevās respektējams. Visa diena pagāja braucot kalnā augšup vai lejup. Lielie vīri cīnījās par uzvaru kopvērtējumā. Temps bija ļoti augsts un priekšpēdējā kāpumā grupiņā bijām palikuši tikai divi no “Trek – Segafredo” komandas. Es atdevu visus savus spēkus, lai palīdzētu Tsbago Grmajam, kurš kalnu posmos braucis vairāk nekā es. Tomēr, ņemot vērā, ka jutos patiesi labi un bija pēdējā sacensību diena, nedaudz pacīnījos arī pats par rezultātu. Beigu daļā panācu viņu un mēs finišējām vienā grupiņā.

Tu minēji “Lielie vīri”. Vai tu sevi uzskati par mazo vīru?

Var teikt arī otrādāk. Viņi ir mazie vīri, jo spēj kalnos uzbraukt ātrāk nekā es. Šie braucēji, kuri cīnās par kopvērtējumu tik prestižās sacensībās, svarā ir krietni tievāki par mani.

Kāda tipa braucējs tu esi?

Esmu virs vidējā līmeņa visos komponentos, tomēr nekur neesmu izcils. Es varu pacīnīties sprintā, tomēr nekad neuzvarēšu lielās grupas finiša spurtos. Kalnos es varu pacīnīties itin sekmīgi, bet lielo kāpumu etapus es arī neuzvarēšu. Arī individuālajos braucienos man lielās sacensībās būtu ļoti grūti triumfēt.

Tātad tu vari būt lielisks atrāvienu braucējs…

Jā, tā tas varētu būt. Lai sevi sekmīgi atrāvienos apliecinātu, ir jābūt labi domājošam. Man ir spēja nolasīt sacensības labāk nekā lielākajai daļai konkurentu. Tas ļauj gūt labākos rezultātus tieši no atrāviena.

Tavs nākamais starts būs Latvijas čempionāts. Zinām, ka mazā dalībnieku skaita dēļ, šīs ir ļoti specifiskas sacensības. Kāds tavuprāt būs scenārijs šī gada grupas brauciena sacensībās?

Grūti spriest. Tās ir vienas no sacensībām, kuru gaitu nespēju līdz galam nolasīt. Līdz šim nav izdevies iegūt tādu rezultātu kā es vēlētos. Pagājušajā gadā Krists Neilands iesaistījās atrāvienā jau no pirmajiem kilometriem. Šī taktika viņam ļāva uzvarēt. Tajā pat laikā, kad čempionāts notika Dobelē, atrāviens ar mani un Viesturu Lukševicu tajā, neizdzīvoja. Jebkurā gadījumā uzvarēs patiesi spēcīgs braucējs.

Ja tev kādreiz tiks dota iespēja startēt “Tour de France” velobraucienā, ko vēlies paveikt šajās leģendārajās sacīkstēs?

Jebkuram braucējam ir vēlme vismaz reizi mūžā nobraukt “Tour de France”. Es pavisam noteikti vēlos stāties uz starta šajā grandtūrē tikai tad, kad būšu tam pilnībā gatavs.

Vai tavos plānos ietilpst dalība arī šī gada Eiropas čempionātā?

Jā, es labprāt gribētu startēt šajās sacensībās, jo trase izveidota ļoti interesanta un parocīga. Tomēr sastāvu es nenosaku. To darīs treneris.

Kāda ir tava fiziskā kondīcija šobrīd?

Ļoti laba. Protams, ir jūtams sagurums no “Criterium du Dauphine” velobrauciena.

Vai karjeras laikā esi startējis kādā velobraucienā, kas risinājies Japānā?

Jā, pat divas reizes. Marseļas komandas sastāvā startēju Okinavas velobraucienā, bet “Cannondale” vienības rindās “Japan Cup” sacensībās.

Tu gribētu 2020. gadā startē Tokijā?

Protams, ka es gribētu braukt. Tokijas Olimpiskās spēles ir viens no maniem lielajiem mērķiem.

Cik tavuprāt liela Tokijas Olimpiskajās spēlēs varētu būt mūsu šosejas riteņbraukšanas komanda?

Ņemot vērā atlases kārtību, mūsu komandā visdrīzāk būs vai nu viens, vai arī trīs sportisti.

Ja Tev būtu iespēja noteikt vēl divus Latvijas riteņbraucējus, kuri tie būtu?

Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Liels pretendents noteikti ir Krists Neilands, īpaši ņemot Tokijas trasi, kas būs samērā kalnaina. Otru sportistu gan atlasīt būtu daudz grūtāk. Mums latviešiem kalnos iet kā pa kalniem.

Kā tu raksturo “Trek” velosipēdus, ar kuriem startē sacensībās?

“Trek” lielu uzmanību pievērš velosipēda kvalitātei. Ļoti liela nauda tiek ieguldīta karbona materiāla un ģeometrija izveidei. “Trek” ir vieglākais karbons pasaulē. Pie tam, uz to ir arī patents. Mūsu komandā tiek testēti dažādi “Trek” modeļi, kas vēlāk nonāk pie pircējiem.

Toms Skujiņš

Profesionāls riteņbraucējs, “Trek - Segafredo” komandas riteņbraucējs, Latvijas šosejas riteņbraukšanas elites izlases kandidāts.

Dzimis 1991. gada 15. jūnijā

Izglītība: Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā

Pirmais treneris Jānis Krišlauks

Treneri: Vitālijs Smirnovs, Lionel Lahon, Kevin Todd, Sebastian Weber

Lielākie sasniegumi:

  1. vieta “Amgen Tour of California” posmos (2015., 2016., un 2018.g.), 1. vieta “Trofeo Lioseta” (2018.g.), 1. vieta “Coppi e Bartali” posmā un 2. vieta kopvērtējumā, 2. vieta Latvijas čempionātā individuālajā braucienā (2017.g.), 59. vieta Riodeženeiro Olimpiskajās spēlēs grupas braucienā, 3. vieta Latvijas čempionātā individuālajā un grupas braucienos (2016.g.), 1. vieta “Winston Salem Cyclcling classic”, 2. vieta “The Reading 120”, 2. vieta “Tour de Beauce” kopvērtējumā (2015.g.), 1. vieta “Tour de Beauce” kopvērtējumā (2014.g.), 3. vieta Eiropas U23 čempionātā grupas braucienā, 5. vieta pasaules U23 čempionātā grupas braucienā (2013.g.), 2. vieta Nāciju kausa izcīņas posmā – “Tour of Falnders” (2011.g.).

 Vaļasprieki: Grāmatu lasīšana, atpūta svaigā gaisā, hokeja spēlēšana uz vietējā dīķa.

ŽURNĀLA "SPORTS" INTERVIJA

Atbalstītāji

 
smscredit
binders
izm1
 lsfp
 lok
valstssportam
 

Sadarbības partneri

BBA
reck
NUTREND 2018

lvm

Starptautiskās organizācijas

 uec
 ucinew