Kā ķīnieši bija sagatavojušies Pasaules kausa posmu rīkošanai? Kāda bija trašu gatavība un organizatoriskais līmenis?
Kopumā sacensības bija sarīkotas ļoti labi. Īpaši izcēlās pirmais posms. Piemēram, telšu pilsētiņa atradās vien kādus desmit metrus no trases. Turpat, uzkāpjot kalniņā, bija ērti sekot līdzi braucieniem. Citviet Eiropas trasēs ir bijis pat kilometrs no telts līdz trasei.
Pirmās nedēļas nogales trase bija ļoti kvalitatīvi sagatavota. Man tā ļoti simpatizēja, jo trase bija liela, ātra un tehniski sarežģīta. Bija plašas virāžas un lieli lēcieni. Bija arī daudz āķīgu vietu, kur varēja kļūdīties, attiecīgi iegūstot vai zaudējot pozīcijas pret konkurentiem. Es uzskatu, ka tieši tādām ir jābūt trasēm.
Otrajā nedēļas nogalē trase bija vairāk nestandarta — gan sarežģīta, gan netipiski gara. Līdz ar to lielāka nozīme bija arī izturībai. Sacensības notika vidusskalnē, 1350 metru augstumā virs jūras līmeņa. Tas nedaudz ietekmēja sniegumu, jo daudziem bija problēmas ar izturību visas trases garumā.
Nebija arī garu atpūtas paužu. Īpaši tad, ja braucējam bija viens no pēdējiem astotdaļfināliem un viens no pirmajiem ceturtdaļfināliem, palika ļoti maz laika, lai pilnībā atgūtos.
Otrajā nedēļas nogalē trases darbinieki atjaunoja virāžas, jo no tām bira nost asfalts, kas nebija pietiekami kvalitatīvs. Tādēļ tika veiktas izmaiņas treniņu grafikā, tomēr treniņi tika saglabāti un notika citos laikos.
Man noteikti traucēja tas, ka otrajā nedēļas nogalē sacensības tika pārceltas uz ļoti agru rītu, lai gan vējš, kura dēļ tika mainīts starta laiks, nemaz nebija tik spēcīgs. No rīta ārā bija visai auksts, un daļa sportistu brauca biezajās jakās. No otras puses, varbūt tomēr ir labāk izvēlēties drošāko prognozi un sākt agrāk, nekā riskēt, ka pēcpusdienā uznāk pārāk brāzmains vējš un sacensības nākas pārcelt vai pat atcelt. Pasaules čempionātā jau bija slikta pieredze.
Par saviem sportistiem. Kā novērtētu Kristera Apela un Edgara Langmaņa sniegumu? Kā abi tika galā ar trašu īpatnībām? Raksturo katra sportista gaitas abās trasēs!
Es vērtēju pozitīvi. Vienlaikus zinu, jutu un redzēju, ka var paveikt vairāk.
Kristers otrajā trasē jutās ļoti labi un demonstrēja labu sniegumu. Viņam ļoti labi padevās pirmā taisne, kas bija īsāka, bet agresīvāka. Viņš šādam trases posmam ir ļoti piemērots. Arī starta kalns padevās labi. Ja posmi tur notiktu vēlreiz, viņš tikpat labi varētu abās dienās iekļūt lielajā finālā. Apstākļu sakritība un nelielas paša kļūdas lika sacensības beigt ātrāk.
Konkurence ir ļoti sīva. Ir daudz kvalitatīvu braucēju. Kristers jau pirmajās sacensībās Ķīnā sasniedza arī savu mērķi — vēl vienu reizi iekļūt pusfinālā. Arī otrā diena šķita veiksmīga. Tomēr kritiens pirmajā kārtā viņu noveda uz pēdējās cerības braucienu. No tā bija grūti atgūties, jo astotdaļfinālā automātiski nācās startēt no ārmalas celiņa, kur Kristers arī iestrēga un tālāk netika.
Pirmajā nedēļas nogalē priecēja Edgars Langmanis. Viņam izdevās atlaist galvā ieslēgto «stāvbremzi», kas bija nostrādājusi pēc nepatīkamā kritiena Sariansas trasē. Pēc šī kritiena ārsti Edgaram paziņoja par bojātu kakla skriemeli, taču, par laimi, turpmākajās pārbaudēs šī diagnoze neapstiprinājās. Tas viss radīja lielu stresu un bailes. Tomēr šāda diagnoze nav joks. Edgaram līdz šim nebija izdevies pilnībā atbrīvoties un parādīt sevi uz 100 procentiem. Viņam neizdevās vienkārši «aizvērt širmi» un «močīt».
Ķīnā viņam ļoti labi padevās starta kalns — pirmajās sacensībās viņam bija ceturtais, bet otrajās — trešais labākais laiks starp visiem braucējiem. Tās ir spēcīgas pazīmes, kas liecina, ka viņš šajā konkurencē var būt konkurētspējīgs un izsisties. Jāuzlabo virāžu izbraukšanas agresivitāte, ātrums un pārliecība. Arī citos trases posmos vēl ir pie kā piestrādāt. Edgara nākotnes perspektīvas izskatās diezgan labas.
Man bija liels prieks redzēt attēlu, kurā Edgars lec pa priekšu pasaules čempionam Asmusam un vadošajam ASV braucējam Larsenam, kurš startā allaž ir viens no labākajiem. Ja Edgars startā var braukt viņiem pa priekšu, tas man rada lepnumu. Protams, turpmāk vēl jāstrādā, lai uzlabotu kopējo apļa sniegumu.
Edgaram abās dienās nedaudz pietrūka, lai tiktu pusfinālā. Viņam ir neliela problēma — pēc lielas slodzes mēdz pārslogoties kaula plēve, kas ietekmēja sniegumu nākamajā nedēļas nogalē, radot problēmas apakšstilbā. Viņš stresa situācijās spēj attīstīt tik lielu jaudu startā, ka kaula plēve mēdz iekaist. Šajās sacensībās šīs problēmas dēļ neizdevās tik labi veikt starta kalnu un pirmo taisni. Nācās rūpīgi plānot slodzi, lai iekaisums neattīstītos vēl vairāk un viņš varētu turpināt sacensības.
Trases pirmā pumpa bija tāda, kurā ļoti aktīvi jāstrādā, un to labāk spēj paveikt agresīvākie braucēji. Varēja redzēt, ka startā Edgars vēl ir kopā ar vadošajiem sportistiem, bet pēc šīs pumpas jau zaudē ātrumu un vairs nevar pacīnīties ar labākajiem.
Kopumā viņš cīnījās ļoti labi un iekrāja svarīgus olimpiskās kvalifikācijas punktus. Abi mani sportisti šobrīd ir vadošie Latvijas punktu krājēji vīriešu konkurencē. Ir redzamas pozitīvas iezīmes.
Kāda ir Latvijas sportistu konkurētspēja salīdzinājumā ar citu valstu pārstāvjiem? Pie kā mums vēl jāpiestrādā?
Šo man daudzi ir jautājuši. Es uzskatu, ka elites grupas līmenis ir nedaudz pārvērtēts. Kristera viens no lielākajiem konkurentiem Marks Lutī to lieliski apliecināja. Pirmo nedēļas nogali Ķīnā viņš aizvadīja U23 grupā, kur uz goda pjedestāla spēja kāpt tikai vienu reizi, izcīnot trešo vietu. Nemaz tik viegli viņam negāja.
Otrajai nedēļas nogalei Šveices treneris nebija apmierināts ar savu elites braucēju sniegumu un rezultātiem. Viņš deva Lutī iespēju startēt elitē. Viņš iejutās ļoti labi. Pirmajā dienā sasniedza pusfinālu, būdams ļoti tuvu finālam. Otrajā dienā viņš jau izcīnīja otro vietu un pārsteidzoši kāpa uz goda pjedestāla.
Tātad elite nav tik traka. Protams, šajā grupā ir izteikti spēcīgi startētāji, kuri savukārt trasē nav tik ātri. Ir arī tieši pretēji braucēji, kuri tikai trasē pēc starta var parādīt sevi kā ļoti meistarīgus sportistus un no aizmugures apsteigt jebkuru. Tādi ir abi austrālieši un francūzis Matiss Ragots Rišārs, kurš trasē apčakarēja un apsteidza arī Langmani.
Elitē ir daudz iespēju. Nav neviena pārcilvēka, kuru nevarētu uzvarēt. Mūsu komanda ir jauna, un sportisti tikai progresēs. Būs iespējas izsisties. Ir jāizsitās, nav variantu!
Pastāsti, kā notiek Latvijas treneru sadarbība sacensību laikā!
Varu teikt tikai to labāko. Kopā ar Olafu un Ģirtu mums ir veiksmīga sadarbība. Savstarpēji sadalām pienākumus. Pasaules kausā ir sajūta, ka esam vienota izlase, nevis katrs par sevi. Man ir sajūta, ka jāpalīdz vienam otram. Nav tikai mani sportisti un viņu sportisti.
Ja nepieciešams kaut ko nofilmēt, tas tiek darīts. Cenšos nofilmēt visus mūsu elites braucēju braucienus un nosūtīt ierakstus visiem, lai varētu veikt analīzi. Sadarbojamies arī loģistikas jautājumos, lai nodrošinātu transfērus uz trasi un atpakaļ.
Kāds ir plāns saistībā ar ASV posmiem? Kad dodaties uz tiem?
Uz ASV dodamies šo svētdien. Jau nākamajā nedēļā, otrdien un trešdien, mūs sagaida divas treniņu sesijas Sarasotas trasē. Pēc tam dosimies uz Oldsmāru, kur piedalīsimies ASV čempionāta sacensībās. Piektdien tur notiks UCI C1 kategorijas sacensības, kurās piedalīsimies. Sestdien un svētdien notiks tikai ASV čempionāta posmi.
Tajās pietaupīsim Edgaru Langmani, lai pārvaldītu slodzi un saudzētu viņa kāju. Mums nepieciešams, lai viņš savu jaudu uz 100 procentiem varētu izmantot Pasaules kausa posmos. Vērosim, kā viņš būs atguvies, un nepieciešamības gadījumā reaģēsim. Kristers piedalīsies piektdienas un sestdienas sacensībās.
Kādas ir Tavas atmiņas par Sarasotas trasi? Kā tā atšķiras no citām Pasaules kausa posmu trasēm Eiropā?
Sarasotas trase man nav palikusi labā atmiņā. Tomēr esam tur vairākkārt startējuši Pasaules kausa sacensībās un aizvadījuši arī treniņnometni pirms Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. Šķiet, ka trase bija salīdzinoši vienkārša un paredzama. Man tajā pārāk labi negāja.
Šādas vienkāršākas trases būtu piemērotākas tieši Edgaram. Sarasotā ir betona starta kalns un visai vienkārša trase, kas ir lieliski piemērota, lai viņš varētu izmantot savu jaudu. Viņiem būs piecas treniņu sesijas pirms oficiālajiem treniņiem, kas būs pietiekami, lai varētu braukt droši.
Jāuzsver, ka pirms sacensībām ir ārkārtīgi svarīgi aizvadīt pēc iespējas vairāk treniņu sesiju. Braucot tikai oficiālajos treniņos, var šķist, ka visu iespējams «piešaut» — izprast, kā jābrauc katra taisne. Tomēr, lai justos pilnībā komfortabli, trasē nepieciešams pavadīt daudz vairāk laika.
To varēja redzēt arī Ķīnā. Mēs izlaidām Zolderas Eiropas kausa posmus un sākām trenēties agrāk. Pārējie mūsu vīri pievienojās vēlāk pēc Zolderas sacensībām. Novēroju atšķirību starp braucējiem — tie, kuri ieradās vēlāk, trasē vēl nejutās tik labi. Viņi nebrauca tik droši un agresīvi kā tie, kuri trasē jau bija pavadījuši ilgāku laiku.
Visas lielās valstis izmanto iespēju ierasties trasē agrāk, lai to labāk apgūtu. Piemēram, šveicieši Ķīnā ieradās trīs dienas agrāk par mums. Kopīgajos treniņos bija redzams, ka viņi trasi apguvuši daudz labāk par mums un bija soli priekšā.
Tam visam ir nepieciešams finansiālais atbalsts. Redzēsim, kā pabeigsim šo sezonu un kur atradīsimies nāciju rangā. Ļoti ceru, ka budžets būs pietiekams, lai nākamgad uz Pasaules kausa posmiem varētu aizbraukt vēl agrāk un pienācīgi sagatavoties, nevis tikai piedalīties sacensībās.
Pasaules kausa noslēdzošie divi posmi norisināsies 31. oktobrī un 1. novembrī Sarasotas trasē, ASV.
