Pērs Strands Hāgeness (Per Strand Hagenes, Visma | Lease a Bike) ar vēlu solo uzbrukumu izcīnīja uzvaru 120. Parīze–Tūra velobraucienā. Norvēģis uzbruka īsi pirms pēdējā kilometra sākuma un spēja noturēt pārsvaru pār pakaļdzīšanās grupu, triumfējot šajā vēsturiskajā klasikā.
Jaspers Stūivens (Jasper Stuyven, Soudal–Quick-Step) pēdējā taisnē izmisīgi centās panākt Hāgenesu, taču finišā viņam nācās samierināties ar otro vietu. Savukārt Visma | Lease a Bike nodrošināja divas vietas uz goda pjedestāla — Kristofs Laports (Christophe Laporte) finiša sprintā izcīnīja trešo vietu.
Lielāko daļu no 216 kilometrus garās distances vadībā atradās 12 braucēju atrāviens. Grants ceļu sektoros no tā izveidojās piecu braucēju līderu grupa, taču 21 kilometru pirms finiša arī tā tika panākta, un sākās izšķirošā cīņa par uzvaru.
Hāgeness: „Es vienkārši turpināju cīnīties”
„Dienas laikā nejutos pārāk labi, taču vienkārši turpināju cīnīties,” pēc finiša sacīja 23 gadus vecais Hāgeness.
„Zināju, ka pēc kāpumiem grupa bieži atkal nedaudz saplūst kopā. Tāpat zināju, ka daudzi braucēji uzmanīs Kristofu, tāpēc varēju to mazliet izmantot savā labā. Centos atrast īsto brīdi, un, tiklīdz ieguvu pārsvaru, bija jābrauc ar pilnu jaudu līdz finišam.
Sākumā mazliet kļūdījāmies, jo nebijām pārstāvēti lielajā rīta atrāvienā. Taču puiši atdeva visus spēkus, lai mēs joprojām varētu cīnīties par uzvaru. Es patiešām novērtēju viņu darbu — viņi trasē atdeva visu, lai mēs ar Kristofu varētu cīnīties par uzvaru. Manuprāt, šodien tā bija lieliska komandas uzvara.”
Hāgeness Parīze–Tūra sacensībās uzvarējis jau otro reizi. 2022. gadā viņš triumfēja šo sacensību U23 jeb junioru vecākās grupas versijā. Savukārt šīs svētdienas U23 sacensībās uzvarēja tikko par Eiropas čempionu kronētais Hektors Alvaress (Hector Alvárez, Lidl–Trek Future Racing).
„Man šīs sacensības patīk,” atzina Hāgeness. „Oktobrī man vienmēr ir mazliet grūti, taču tās ir lieliskas sacensības sezonas noslēgumam. Tā ir pēdējā sacīkšu diena, tāpēc vienkārši jāatdod viss.
Tās ir interesantas sacensības, kurās var notikt jebkas. Vajadzīga arī veiksme, lai nepārdurtu riepu, un šodien man paveicās.”
Sacensību gaita
-
Parīze–Tūra velobrauciens sākās Šartrā. Braucējiem bija jāveic 216 kilometri pa Francijas laukiem, bet distances pēdējā trešdaļā viņus gaidīja desmit grants un bezceļu posmi, kas šīs sacensības padara par vienu no gada grūtākajām pusklasikām.
Lai gan sacensību sākums bija līdzens, pirmais atrāviens izveidojās jau pavisam drīz. Nepilnus desmit kilometrus pēc starta priekšā devās 12 braucēji.
Atrāvienā bija arī tādi spēcīgi riteņbraucēji kā Jakobs Sēderkvists (Jakob Söderqvist, Lidl–Trek), Stefans Bisēgers (Stefan Bissegger, Decathlon CMA CGM) un Īvs Lāmpārts (Yves Lampaert, Soudal–Quick-Step).
Tomēr peletons acīmredzami nebija apmierināts ar tik lielas un spēcīgas grupas aizbraukšanu. Līderiem sākumā neļāva iegūt ievērojamu pārsvaru — pēc 20 kilometriem tas bija tikai 25 sekundes.
Pēc zināmas vilcināšanās peletons tomēr deva atrāvienam vairāk brīvības. Līderu pārsvars pieauga līdz divām minūtēm un vēlāk sasniedza trīs minūtes. Sacensību pirmos 120 kilometrus situācija saglabājās samērā stabila.
Tik garā distancē daudzi braucēji un komandas centās taupīt spēkus izšķirošajai sacensību daļai, kur bija gaidāmi grants ceļu posmi un īsi, stāvi kāpumi.
Pirmais no līderu grupas izstājās Martijns Rāsenbergs (Martijn Rasenberg, Unibet Rose Rockets), kuram nepiemērotā brīdī pārdūra riepu. Viņu panāca peletons, un priekšgalā palika 11 braucēji.
Peletons palielina tempu
Kad līdz finišam bija atlikuši 80 kilometri, peletons sāka ievērojami kāpināt tempu. Priekšgalā strādāja Visma | Lease a Bike un Netcompany Ineos komandas, samazinot atrāviena pārsvaru līdz divām minūtēm.
76 kilometrus pirms finiša peletona vidusdaļā notika kritiens, kurā bija iesaistīti vairāki braucēji. Starp viņiem bija Aimē De Gents (Aimé De Gendt, Pinarello–Q36.5) un Raians Boulahoits (Rayan Boulahoite, TotalEnergies). Viņi uz zemes palika ilgāk par pārējiem, kamēr citi braucēji atsāka kustību.
Pirmais vīnogulāju ceļa posms (chemin de vigne) pagāja bez būtiskiem starpgadījumiem. Otrajā posmā riepu pārdūra Tims Merljē (Tim Merlier, Soudal–Quick-Step). Viņš ātri nomainīja velosipēdu, taču arī pēc operatīvās maiņas nācās pielikt pūles, lai atgrieztos peletonā.
Kad līdz finišam bija palikuši 50 kilometri, atrāviena pārsvars pirmoreiz saruka zem vienas minūtes. Neilgi pēc tam uz asfalta posma notika masveida kritiens, kurā vairāki braucēji noslīdēja ceļa malā uz zāles.
Kritienā cieta vairāki pazīstami braucēji un potenciālie favorīti, tostarp Dorjans Godons (Dorian Godon, Netcompany Ineos) un Arno De Lī (Arnaud De Lie, Lotto Intermarché). Daži no smagāk cietušajiem braucējiem palika guļam un vairs nespēja turpināt sacensības.
Tajā brīdī peletons brauca ļoti lielā ātrumā. Tāpēc, sasniedzot nākamo grants sektoru, braucēji nevarēja būtiski samazināt tempu un bija spiesti turpināt cīņu. Līdz ar to līderu pārsvars turpināja sarukt.
Piecu braucēju grupa izvirzās vadībā
Priekšgalā esošie braucēji no kritiena necieta. Pieci atrāviena dalībnieki atrāvās no pārējās līderu grupas, tomēr peletons viņiem jau bija cieši uz pēdām. Grants sektoru radītā haosa dēļ braucēji bija izklīduši pa visu ceļa platumu.
Peletona paātrinājuma rezultātā pārējie atrāviena dalībnieki tika panākti, un līderu pārsvars saruka līdz 25 sekundēm. Taču nākamajā garajā asfalta posmā situācija atkal mainījās — temps nedaudz kritās, un piecu līderu pārsvars pieauga līdz vienai minūtei, kad līdz finišam bija atlikuši 40 kilometri.
Priekšā atradās Īvs Lāmpārts, Stefans Bisēgers, Matīss Luvēls (Matis Louvel, NSN), Storms Ingebrigtsens (Storm Ingebrigtsen, Uno-X Mobility) un Juliuss van den Bergs (Julius van den Berg, Picnic PostNL).
Piecu braucēju grupai bija pietiekami liels spēks, lai tā varētu sadarboties un mēģināt noturēties vadībā pēc iespējas ilgāk. Tomēr šajā procesā no līderiem atpalika Ingebrigtsens.
Arī peletons turpināja aktīvi pakaļdzīšanos. Īpaši enerģiski darbojās Lūiss Askijs (Lewis Askey, NSN), un, kad līdz finišam bija atlikuši 25 kilometri, līderu pārsvars bija sarucis zem 20 sekundēm.
Peletons bija sadalījies lielā grupā, un galvenajā pakaļdzīšanās grupā palika mazāk nekā 30 braucēju. Vēlāk gan situācija daļēji stabilizējās, jo daži iepriekš atpalikušie braucēji spēja atgriezties.
Izšķirošie uzbrukumi pēdējos 21 kilometros grants sektora.
Aiz viņa sekoja pretuzbrukumi. Gotera kādu laiku atradās aptuveni desmit sekundes priekšā peletonam, taču pagāja brīdis, līdz kāds spēja viņu panākt.
Tas notika 14 kilometrus pirms finiša, kad Pērs Strands Hāgeness kopā ar Goteras komandas biedru Rasmusu Pedersenu (Rasmus Pedersen) aizbrauca līdz līderim.
Neilgi pēc tam priekšējā grupā atgriezās arī pārējie peletona braucēji. Izšķirošā pārgrupēšanās notika pēdējā grants sektorā, 11 kilometrus pirms finiša Tūrā.
Tomēr uzbrukumi ar to nebeidzās. Vairāki braucēji pārmaiņus mēģināja atrauties, līdz piecus kilometrus pirms finiša priekšgalā beidzot izveidojās samazināta 11 braucēju grupa.
Skujiņš spēcīgi uzbrūk, bet Hāgeness izmanto īsto brīdi
Sacensību noslēgums bija ļoti taktiska cīņa. Braucējiem bija jāizlemj, vai mēģināt uzbrukt no tālienes, vai taupīt spēkus iespējamajam finiša sprintam.
Četri braucēji — Hāgeness, Toms Skujiņš (Toms Skujiņš), Jaspers Stūivens un Floriāns Senšals (Florian Senechal, Alpecin–Premier Tech) — atrāvās no pārējiem un pārmaiņus veica uzbrukumus.
1,3 kilometrus pirms finiša Skujiņš veica vēl vienu spēcīgu paātrinājumu. Hāgeness izmantoja šo brīdi, lai uzbruktu pats un dotos pretī finišam solo.
Stūivens bija ātrākais, kurš reaģēja uz norvēģa uzbrukumu. Viņš uzsāka izmisīgu pakaļdzīšanos, cenšoties panākt līderi, kamēr no aizmugures tuvojās pārējie konkurenti.
Tomēr Visma braucēju panākt neizdevās. Stūivens tik tikko noturēja aiz sevis pakaļdzīšanās grupu un finišēja otrais, bet Laports sprintā izcīnīja trešo vietu.
Parīze–Tūra ir sezonas pēdējās lielās viendienas sacensības. Uzvara Hāgenesam ļāva Visma | Lease a Bike komandai izcīnīt jau 51. uzvaru 2026. gadā.
