Emīla Liepiņa vārds Latvijas sporta sabiedrībai nav svešs. Latvijas ātrākais sprinteris uz velosipēda parādīja progresu 2018. gadā, kad pievienojās britu kontinentālajai riteņbraukšanas komandai One Pro Cycling, kuras sastāvā triumfēja prestižajā Beļģijas kausa izcīņā. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ dobelnieks nākamajā gadā pedāļus mina augstākas raudzes līmeņa sacensībās, pārstāvot beļģu vienību Wallonie-Bruxelles. Arī šī sezona Liepiņa karjerā pagāja ar lielu pluszīmi. Debija pasaules tūres velobraucienos, triumfs Coppi e Bartali tūres posmā un iekaroti vairāk nekā 10 goda pjedestāli citās augsta mēroga sacensībās.
PAŠA PIEPILDĪTS SAPNIS
Augstvērtīgais sniegums sacensībās, kurās Liepiņš spēja būt ne tikai komandas līderis sprinta posmos, bet arī nozīmīgs palīgs kalnu speciālistiem lielo kāpumu posmos, ļāva karjeru turpināt visaugstākajā līmenī. Pirms 2020. gada sezonas tika panākta vienošanās ar vienu no pasaules labākajām vienībām Trek-Segafredo. Lai arī šīs komandas sastāvā sekmīgi sevi jau bija paguvis apliecināt Toms Skujiņš, galvenais iemesls Liepiņa iekļaušanai komandā bija paša augstvērtīgais un daudzpusīgais sniegums. Protams, arī Toms aizlika labu vārdu.
Dobeles riteņbraukšanas skolas audzēknis respektablajā vienībā tika ņemts kā vadošā sprintera Mateo Mosketi palīgs, kurš spēj izmantot arī sev dotās iespējas. Liepiņš uzticību spilgti attaisnoja jau sezonas pirmajos viendienu velobraucienos Maljorkā, kur divas reizes sekmēja komandas biedra itāļa Mateo Mosketi triumfu, pats finišējot sestajā un devītajā vietā. Darba ētika un ieguldījums komandas panākumos Liepiņam deva iespēju piepildīt katra riteņbraucēja lielo sapni — startu grandtūrē. Viņš bija viens no astoņiem Trek-Segafredo vīriem sezonas trešajā lielajā tūrē Vuelta a Espana, kas C-19 pandēmijas dēļ norisinājās nevis ierastajā augustā, bet gan oktobra beigās un novembra sakumā.
ĪSĀKA, BET SMAGĀKA
Vuelta a Espana jeb vienkārši Spānijas tūre pirmo reizi notika 1935. gadā. Kopš 1955. gada velobrauciens tiek rīkots gadu no gada bez pārtraukuma. Ierastā 21 posma vietā šogad sacensību programmā tika iekļauti 18. Tomēr tik kāpumiem bagātu Spānijas tūri neatceras pat pieredzes bagātākie profesionāļi. Īpaši smags velobrauciens izvērtās sprinteriem, no kuriem liela daļa bija spiesti izstāties, jo vienkārši nespēja attiecīgās dienas kalnu distanci nobraukt kontrollaikā. Septiņos posmos bija ļoti smagi kāpumi 15—20 kilometru garumā. Tikai trīs posmi bija piemēroti sprinteriem, jo arī pārējie bija mazākiem, bet daudziem un stāviem kāpumiem bagāti.
Sacensības grūtākas padarīja arī tas, ka daļai braucēju nebija noslēgti līgumi ar komandām nākamajai sezonai, tādēļ liela daļa bija gatavi vairāk riskēt, tādējādi velobraucienu kalnos padarot vēl smagāku.
KAD NOTIEK NEPLĀNOTAIS
Liepiņa pārstāvētā vienība bija nokomplektējusi ļoti jaunu sastāvu. Vienīgi 38 gadus vecais komandas kapteinis Koens de Korts aizvadīja savu sesto Spānijas tūri. Bez mūsu sportista grandtūres debija bija vēl pieciem Trek-Segafredo braucējiem. Emīla Liepiņa loma tūrē sākotnēji bija maksimāli palīdzēt Kenijam Elisonam kalnu posmos, kā arī būt pēdējam ievilcējam pirms finiša sprinterim Mateo Mosketi.
Murjāņu sporta ģimnāzijas absolvents ar pienākumiem tika galā labi. Kalnu posmos viņš krietni ilgāk par citiem sprinteriem bija kopā ar līderiem, palīdzot Elisonam atsevišķos posmos gūt vietas TOP 10. Savukārt pirmajā sprinta posmā Mosketi tika aizvilkts līdz sestajai vietai. Tūres vidū notika neplānotais. Vispirms laika limitā neiekļāvās un no tūres izstājās Mosketi, bet dienu vēlāk, vēdera vīrusa nomocīts, uz starta neizgāja Elisons. Tas ievērojami lika mainīt komandas stratēģiju. Emīls kļuva par vadošo sprinteri, bet kalnu posmos mūsu sportists bija nedaudz brīvāks, vienlaikus smagi cīnoties ar milzu sienām līdzīgajiem kāpumiem par drošu iebraukšanu laika limitā.
ŠAUSMAS ANLERŪ KALNĀ
Vienu no smagākajām rakstura pārbaudēm Liepiņam tāpat kā citiem sportistiem sagādāja leģendārais Anlerū kalns. Tā stāvums pārsniedza 24 procentus, bet garums 14 kilometrus. “Tās bija vienkārši šausmas, kurās pārdomāju visu savu dzīvi,” atceras Emīls. “Mēs braucām kalnā ar ātrumu, kas nepārsniedza septiņus kilometrus stundā. Lai varētu to pieveikt, nācās braukt čūskiņā no vienas ceļa malas uz otru!”
Pēc šī posma par sevi lika manīt latviešu riteņbraucēja ceļgals, tomēr, pateicoties profesionālajam komandas mediķu personālam, veselība tika savesta kārtībā un atlikušie posmi pieveikti godam.
KAUTIŅŠ UZ VELOSIPĒDA
Pasaules sporta uzmanības centrā Liepiņš nonāca savā 28. dzimšanas dienā, kad notika tūres devītais posms. Jau pirms tā bija skaidrs, ka ir ļoti reāls lielās grupas finiša spurts. Pēc atrāvienu likvidēšanas notika ļoti asa cīņa par pozīciju grupas priekšā starp vadošajām sprinteru komandām. Ņemot vērā, ka Trek-Segafredo rindas bija paplucinātas, Liepiņam atbalsts bija krietni mazāks nekā konkurentiem. Neskatoties uz to, dobelnieks prata izcīnīt pozīciju uzreiz aiz galvenā favorīta Paskāla Akermana. Ar to gan mierā nebija citas riteņbraukšanas zvaigznes Sema Beneta Quick-Step vienība. Latviešu debitants, braucot ar ātrumu 65 kilometri stundā, vispirms no muguras puses saņēma divus spēcīgus Dānijas čempiona Mihaela Morkova sitienus. Tikai pateicoties savai koordinācijai uz velosipēda un bezbailībai, mūsu braucējs nekrita un joprojām bija priekšā. Tas vēl vairāk sadusmoja konkurentus. Sekoja vēl vairāki paša Beneta sitieni ar galvu un sāniem. Pēc tiem Liepiņš, uz brīdi zaudējot līdzsvaru, bija spiests zaudēt arī izcilo pozīciju un finišēja 13. vietā, bet Benets finiša līniju šķērsoja pirmais.
Agresija pret latvieti nepalika nepamanīta. Tiesneši nekavējoties atņēma Benetam uzvaru, atbīdot viņu uz pēdējo vietu grupā, bet par uzvarētāju kļuva Akermans. Šī ziņa ar Liepiņu galvenā varoņa lomā nonāca vadošo riteņbraukšanas mediju virsrakstos. “Šāda cīņa par vietu finišā ir ļoti bieži, tomēr Quick-Step rīcība bija pārāk uzkrītoša. Ja mūsu komandai būtu savs vilciens līdz finišam, domāju, ka mani neviens tā neaiztiktu!” Liepiņa sacītais vēlreiz norāda, ka riteņbraukšana ir komandu sporta veids.
PRASIET REZULTĀTU SPRINTA POSMOS
Tūres pēdējā posmā Liepiņš finišēja divpadsmitais, kas bija viņa augstvērtīgais rezultāts. Par kopvērtējumu viņš necīnījās, tādējādi 124. vieta rezultātu ailē Emīlu neuztrauc. Sportists atgādina, ka šosejas riteņbraukšanā par kopvērtējumu var cīnīties kādi 10 no visiem 170 dalībniekiem. Pārējiem ir citi mērķi un iespējas. “Šosejas riteņbraukšana ir ļoti daudzpusīgs sporta veids,” atgādina Liepiņš. “Lielākajai daļai dalībnieku ir uzdevums izdarīt iespējami labāko komandas kopējam panākumam, un tas nebūt nenozīmē pašam izcīnīt augstu vietu. Galvenais ir finišēt kontrollaikā, lai nākamajā posmā savu darbu komandas labā varētu turpināt. Citiem ir mērķi uzvarēt sprinta posmos, bet tikai maza daļa savu fizioloģisko īpašību dēļ spēj sevi apliecināt lielajos kalnos. Man nav nozīmes, vai kopvērtējumā esmu 30. vai 130. vietā. Svarīgākais ir dot ieguldījumu komandas labā. No manis prasiet rezultātu sprinta posmos!”
Nākamajā gadā Liepiņš turpinās pārstāvēt Trek-Segafredo rindas. Viņa mērķis ir triumfēt kādā pasaules tūres viendienu velobraucienā vai daudzdienu velobrauciena posmā. Par sliktu nenāktu arī pirmo reizi uzvarēt Latvijas čempionātā, kas dotu iespēju gadu braukt Latvijas čempiona kreklā.
Emīls LIEPIŅŠ
Trek-Segafredo pasaules tūres komandas riteņbraucējs
Dzimis: 1992. gada 29. oktobrī Dobelē
Augums, svars: 175 cm, 67 kg
Izglītība: Murjāņu sporta ģimnāzija
Pirmā trenere: Tamāra Bumbiere
Treneri: Dainis Ritums, Ernests Pūce, Jānis Veide, Vitālijs Smirnovs, Toms Flaksis, Romāns Vainšteins
Lielākie sasniegumi: 3. vieta Jūrmala GP, 3. vieta Baltic Chain Tour posmā (2012.), 3. vieta Tour of Estonia (2014.), 3. vieta Tour of China posmos, 2. vieta Tour of Taihu Lake posmā (2016.), 2. vieta Tour of Azerbaidjan 1. posmā, 2. vieta Tour of Ukraine prologā, 3. vieta Tour of Ukraine 1. un 4. posmā, 2. vieta Tour of Estonia 2. posmā, 3. vieta Grand Prix Minsk, 3. vieta Dookola Mazowsza kopvērtējumā, 13. vieta Eiropas čempionātā grupas braucienā, 3. vieta Tour of Hainan kopvērtējumā (2017.), 1. vieta Trophey Porec, 1. vieta Istrian Spring Trophy, 1. vieta Beļģijas kausa posmā, 19. vieta Eiropas čempionātā grupas braucienā (2018.), 1. vieta Coppi e Bartali posmā, 3. vieta Beļģijas tūres posmā, 2. vieta Austrijas tūres posmā, 2. vieta ZLM tūres posmā (2019.), 2. vieta Ungārijas tūres posmā, debija Vuelta a Espana grandtūrē (2020.)
Ģimenes stāvoklis: neprecējies
Vaļasprieki: autosports, motosports un citas aktivitātes, kas saistītas ar ātrumu.
