Jau sacensību sākumā iespēju pagozēties televīzijas kamerās izmantoja četri Āfrikas un viens Āzijas riteņbraucējs. Marokas, Mauritānijas, Ugandas, Ruandas un Taizemes braucēji Ašrafs Ed Dogmī, Kristofers Ružjē-Lagans, Čārlzs Kagimu, Eriks Manizabajo un Tanahans Čaijasombats pakāpeniski kāpināja attālumu no sekotāju grupas, 200 kilometrus līdz finišam pārsniedzot desmit minūšu atstarpi un drīz vien esot priekšā pat 14 minūtes.
Tikmēr no pelotona muka prom cita četru braucēju grupiņa, no kuras trīs – itālietis Elija Vivjāni, īrs Raiens Mulens un grieķis Jorgoss Buglass – līderu grupiņu arī panāca. 120 kilometrus līdz finišam pelotons atpalika nedaudz vairāk par divarpus minūtēm, bet līderu grupiņa atkal ruka, no agrā izrāviena autoriem tajā noturoties vairs tikai diviem – mauritānietim un ugandietim un vēlāk brauciena vadībā paliekot vairs tikai itālietim Vivjāni un īram Mulenam vairāk nekā pusotru minūti priekšā pelotonam.
No pelotona prom muka cits īrs Bens Hīlijs un arī kazahs Aleksejs Lucenko, kuri drīz vien izveidoja trīs līderu grupiņu ar Mulenu – Vivjāni krampja dēļ pozīcijas zaudēja. Lielā sekotāju grupa 75 kilometrus līdz beigām līderiem zaudēja vairs tikai nepilnas desmit sekundes, taču Hīlija un Lucenko līderu duets, Mulenam atkāpjoties, atkal veica izrāvienu un 66 kilometrus līdz finišam atjaunoja pusminūtes atstatumu. No peletona aizmuka septiņi braucēji, 50 kilometrus līdz finišam no lielās grupas atraujoties vairāk nekā 75 sekundes, bet līderu duets turējās 15 sekunžu vadībā.
Par vienīgo līderi kļuva īrs Hīlijs, atrāviena grupiņai noķerot Lucenko, bet no peletona tikmēr aizmuka vēl piecu braucēju grupiņa – ieskaitot vienīgo latvieti Skujiņu, kurš ilgstoši bija braucis peletona augšdaļā. Skujiņš atrāvienā gan bija neilgi, bet nedaudz vairāk kā 30 kilometrus līdz finišam līderi Hīliju noķēra četri braucēji, starp kuriem bija arī viens no favorītiem – beļģis Remko Evenepūls. Viņš kopā ar mājinieku Valentēnu Maduā kļuva par jaunajiem līderiem, no sekotājiem 19 kilometrus līdz beigām atraujoties minūti.
15 kilometrus līdz finišam Evenepūls muka prom arī no Maduā un atrāvās tik tālu, ka zeltu neapdraudēja pat riteņa maiņa 3,8 kilometrus līdz finišam. 22 kilometrus līdz beigām Skujiņš muka prom no peletona un ar aktīviem atrāvieniem nopelnīja vietu cīņā par bronzu, finišu sasniedzot augstajā piektajā vietā - Latvijas otrais visu laiku labākais panākums olimpiskajā šosejas riteņbraukšanā aiz Daiņa Ozola bronzas 1992. gadā Barselonā. Riodežaneiro grupas braucienā Skujiņš bija 59., bet Tokijā – 22. Rīt plkst. 15.00 pēc Latvijas laika Parīzes olimpiskajās spēlēs 158 kilometru grupas braucienu aizvadīs arī sievietes. Starp 93 dalībniecēm pieteikta arī Anastasija Karbonari.
