267 kilometru gara distance ar teju 5000 augstuma metriem viduskalnē, karstumā, padarīja šo UCI pasaules čempionātu šosejas riteņbraukšanā par vienu no smagākajiem vēsturē. Riteņbraucēji veica 14 apļus pa Kigali pilsētas apli, bet pa vidu izmeta līkumu, lai pievarētu dienas smagāko kāpumu vairāk nekā 6 kilometru garumā. Tieši šis kāpums arī lielā mērā izšķīra sacensību uzvarētāja likteni.
Starp 165 startējušajiem arī četri Latvijas izlases sportisti. Mūsu izvirzītais līderis – Toms Skujiņš. Viņam palīdzēt bija gatavi – Krists Neilands, Kristiāns Belohvoščiks un Mārtiņš Pluto. Galvenais komandas uzdevums bija Tomu nogādāt labākajā iespējamajā pozīcijā pirms lielā kalna, tālāk jau Tomam turpinot cīņu par augstu vietu krietni mazākā kompānijā.
Distances sākuma daļā izveidojās dienas atrāviens, kas bija visai spēcīgs – ar Šveices, Francijas, Vācijas, Dānijas, Nīderlandes un Portugāles braucējiem tajā. Peletonā ļoti stingru kontroli uzņēmās Beļģijas un Slovēnijas izlases, kuru līderi bija attiecīgi Remko Evenepūls un Tadejs Pogačars. Peletons neļāva bēgļiem iegūt lielāku pārsvaru par 3 ar pusi minūtēm. Grupas temps bija ļoti augsts. Par saasinājumu parūpējās divkārtējais pasaules čempions Žiljēns Alafilips, kurš uz brīdi sadalīja grupu, bet jau mirkli vēlāk pats zaudēja kontaktu un drīz vien izstājās. Diemžēl arī Latvijai jau visai ātri par vienu vīru mazāk – izstājās Krists Neilands, kurš vēl nesen cīnījās ar saslimšanu.
Izcili savu darbiņu paveica Kristiāns Belohvoščiks, kurš noturēja līderpozīciju un izveda Tomu Skujiņu uz dienas lielāko kāpumu grupas, kas jau tā bija kļuvusi ļoti mazskaitlīga, priekšā. Skujiņš kalna lielāko daļu bija izcilā pozīcijā, tomēr sekot Tadeja Pogačara un Huana Ajuso piedāvātajam tempam Toms vēl šoreiz nespēja. Tomēr carnikavietis turpināja cīņu tuvākajā sekotāju grupā. Tehniskas likstas nelaikā piemeklēja Remko Evenepūlu, kurš nevarēja turēties līdzās Tadejam.
Vadībā Pogačaram un Ajuso pievienojās vēl viens “UAE Team Emirates” braucējs Izāks del Torro, kura karjeras attīstībā milzīgs nopelns Pjotram Ugrjumovam. Drīz vien gan Ajuso, bet nedaudz vēlāk arī del Torro zaudēja kontaktu ar slovēni. Pogačars iekrāja un stabili turēja 1 minūtes un pāris sekunžu pārsvaru. Toms Skujiņš ilgstoši turējās otrajā sekotāju grupā, kas kļuva arvien mazāka.
Ar notiekošo mierā nebija Remko Evenepūls, kurš kopā ar dāni Matiasu Skjelmosi un īru Benu Hīliju atrāvās no Skujiņa grupas, cenšoties panākt līderi. Mūsu sportists tikmēr pēdējiem spēkiem, ar komandas atbalstu, cīnījās par vietu labāko desmitniekā.
Pēdējos divos apļos cīņā par uzvaru pārsteigumi nenotika. Pogačars pārliecinoši kontrolēja notikumus un otro gadu pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu.
Cīņā par otro vietu Remko pēdējos 20 kilometros aizmuka no Hīlija un Skjelmoses. Neskatoties uz tehniskajām problēmām, divas reizes mainot velo, Remko apliecināja, ka ir otrs spēcīgākais braucējs šogad pasaulē. Tikmēr cīņā par bronzu Bens Hīlijs atrāvās no Skjelmoses, gūstot sev izcilu panākumu.
Toms Skujiņš jau trešo gadu pēc kārtas aizvadīja ļoti augstvērtīgas sacensības. Latvietis apliecināja savu sīkstumu, cīnītāja raksturu un reizē taktisko gudrību. Beigu daļā latvietis cīnījās par piekto vietu ļoti spraigā cīņā. Toms beigu aplī apsteidz gn Tomu Pidkoku, gnm finišā arī Itālijas izlases līderi Džulio Čikoni, meksikāņu supertalantu del Torro un citus.
Latvijas izlases sastāvā startēja Toms Skujiņš, Krists Neilands, Mārtiņš Pluto, Kristiāns Belohvoščiks. Sporta direktors – Linards Veide, velo mehāniķis – Raivis Jansons, ārsts – Jānis Kaupe, ārsts rezidents un daudzu citu pienākumu veicējs – Aksels Bresme. Brīvprātīgi komandai uz vietas palīdzēja arī Uldis Ālītis un Raimonds Dambis.
